Friday, March 13, 2020

Governo pronto kolobora servisu hamutuk ho NGO sira hanesan parsero ba dezenvolvementu iha manufahi


Iha restriuturasaun ba strutura Redi Monitoriasaun Dezenvolvemento  (RMD ) ,quinta feira,loron 12 fulan marsu 2020 , representante husi adminiostrador municipio manufahi  ex.cia sr Manuel Henrique  hatoo parabens ba ngo  local sira tamba durante tempo naruk sakrifika-an iha ONG hodi halo kontribuisaun ba iha dezenvolvemento iha manufahi no rai Same,iha tempo ne’ebé mak naruk ,núne’e mak governo pronto kolobora ho ONG sira hanesan parsero dezenvolvementu atu hodi halo sussesu ba aktividade dezenvolvementu nune’e presiza ita hotu nia kolaborasaun  tamba buat barak ida ne’ebé mak implementa iha baze presiza ita hotu nia kontribuisaun.
Atu núne’e hodi bele indentifika fila fali buat hirak ne’ebé mak lao daudauk ,tamba dezenvolvementu ne’e la’o problema mos la’o núne’e mak presija ita hotu nia kolaborasaun tamba dezenvolvementu atu la’o diak ita hotu tenki esforsu-an ,governo mesak sei labele halo buat ida hodi núne’e presija ita hotu hamutuk atu kompleta malu.
Nune’e mos representante administrador municipio manufahi iha aula CEFOBOM haktuir katak  objective husi ONG nian mak hare buat ruma lalos tun dereita hodi halo advokasio hodi halos informasuan ne’ebe mak lalos tamba dezenvovementu ho objective mak kumunidade atu hetan assesu ida ne’ebé mak diak atu núne’e sira mos bele moris diak iha vida moris lor-loron .

Representante administrador municipio sr.Manuel Henrique mos hatutan tan katak reativa estrutura ita pronto atu kolobora servisu  hamutuk núne’e Manufahi Sussesu,urguilho ita hotu.
Entretanto iha inseramentu ba re-struturasaun ne’e representante adminstrador municipio ne’e reafirma tan katak fo apoio ba malu atu núne’e servisu ita boot sira nian mos bele sussesu e governo nian mos bele sussesu,sr.manuel mos hatete tan katak  iha parte governo sei kompletu ho ONG sira nune’e iha parte ONG sira la kompletu sei kompletu husi Governo,importante informasaun mak ita fahe ba malu nune’e it abele sussesu iha servisu ita ida – idak nian.

Fontes :
 Sentru Informasaun Suku Rotuto ( SISR )
Hakerek : Amorino da Costa Mendes Sarmento

Thursday, March 12, 2020

Presenza São João Paulo II atu halo mudansa radikal ba ita hot – hotu



Liafuan ida ne’e hato’o husi Dereitur da Edukasaun municipio manufahi sr.Trinitos sarmento iha visita ilas São João Paulo II iha Ensino Basico Central ( EBC) Bisakrem,quarta feira  loron 11 marsu 2020 ne’ebé  sai uma nain iha ba visita ne’e mak  Ensino Basico Filial ( EBF ) Manico,aldeia Manico,suku Letefoho postu administrative Same.
Iha intervensaun ne’e Dereitur da Edukasaun municipio manufahi sr.Trinitos sarmento husu ba inan aman sira,lider kumunitariu sira ho oan sira atu hatene objective husi presenza mahein escola  nian São João Paulo II mahein ba edukasaun maibe presenja nudar santo ba ema hotu ( Ita hotu ).
São João Paulo II ita hotu konsedera nia hanesan santo,santo ida ne’ebe mak iha estoria igreja ita hare santo barak teb-tebes  maibe uniku santo ne’ebé mai tau ain iha rai  Timor mak São João Paulo II ne’e especial teb-tebes tamba sama ain iha rai Timor I rei rai Timor ne’ebe ohin mosu mai iha ita nia let nudar ilas ida mai atu hafanun fila fali ita ho objective ho presenza ni-nian mai atu halo mudansa radikal ba ita hot-hotu,núne’e ba inan aman sira atu hatene didiak nia papel nudar aman ba ita nia oan sira,eduka ita nia oan sira atu sai ema ne’ebe diak,ema ne’ebé moris iha ksolok nia laran.
Nune’e mos ba dereitur ne’e sublina tan katak ba manorin sira kumpri ita nia dever nuudar manorin ida diak,manorin ida ne’ebe hakarak tebes kuda fini matenek ba oan sira para aban bain rua oan sir abele sai matenek no bele goza moris ida ne’ebé ho ksolok.
Ba oan sira kumpri nia papel nudar estudantes,estudantes katak ema ne’ebé estudiozo,estuda nafatin,estuda atu hatene buat diak no sai ema ne’ebé diak  hodi muda nia moris liu husi edukasaun.
Tamba ne’e são João Paulo II nia presenja mak ida ne’e hafunan fali ita,loke ita nia hanoin,loke fali ita nia fuan atu  simu buat ne’ebé diak no atu hametin fila fali unidade entre ita tuir nia mensagem katak ita hanesan masin no naroman ba mundu,liafuan sira ne’e inspira fali ita atu muda ita nia moris liu husi ita nia hahalok lor-loron nian,liu husi ita nia liafuan,liu husi ita nia hanoin,liu husi ita nia knar hanesan aman inan,hanesan mestri,hanesan estudantes sira,nune’e ida-idak buka atu muda nia hahalok sira ne’e.
Ne’e duni  dereitur da eduksaun municipio manufahi sr.Trinitos Sarmento hato’o mensagem ba lider kumunitariu sira,xefi suku husi fatin hat – xefi suku Rotuto,xefi suku Letefoho,xefi suku grotu,xefi suku daisua ,parte military ni-nian no ba inan aman sira hotu atu garante stabilidade paz no hakmatek durante são João Paulo II nia presenza iha escola EBF.Manico ne’ebé sai hanesan fatin ba EBC. Bisekrem labele hamosu disturbio ka problemas,ita  koko mai binera nia hodi halakon ita nia egoism sira ne’ebe buka kria problema maibe ita buka loke ita nia fuan,hamamuk ita nia laran núne’e presenja mahein atu bele halo mudansa ruma.
Tamba expresaun barak mosu tama iha escola secundario geral ( ESG )1912,baiha Suri-Rema,fatuku,ailuli,ba café,mai diligensia expresaun ne’ebé ita hare wainhira atu husik mahein husik ho mata wen katak presenza são João Paulo II nian doko dunik ema nia fuan,muda duni buat ruma ita espera ne’e bele akontese mos iha EBC.Bisakrem tamba maske nia ilas sai husi escola ida ida maibe nia memoria iha nafatin atu inkoraja nafatin ita,atu motiva ita.
Iha fatin hanesan  dereitur da eduksaun municipio manufahi sr.Trinitos Sarmento hatoo nia agradesemento klean ba EBC bisakrem tamba  partsipasaun maximu teb – tebes  husi  autoridade, lider kumunitariu,husi inan aman no oan doben sira ne’ebe hatudu katak ita fiar malu no rona malu no aktu ida ne’e mak it abele garante buat hotu – hotu sei lao diak tamba ita fiar malu.
Fontes : sentru informasaun suku Rotuto ( SISR )
Hakerek husi : Amorino da Costa Mendes sarmento



Wednesday, March 4, 2020

Governo iha obrigasaun atu fasilita informsaun to iha Areia Rurais Sira



Liafuan hirak nee hatoo husi sua exelensia Secretaria Estadu Komonikasaun sosial        ( SEKOMS)sua.cia MERECIO Juvinal  do REIS AKARA  iha abertura  formasaun neebe fasilita husi Centro Formasaun tekniku ba Komonikasaun ( CEFTEC ) halao iha salaun moseum Resistensia Dili 04 /03/2020,nunee mos Secretaria do Estadu nee mos hatutan katak Liu husi programa Naroman ba suku atu lori informsaun to iha baze nunee Mak dezenvolve sentro informsaun iha suku atu Informsaun bele sirkula to iha baze  Laos deit informsaun tengki konsentra iha Dili deit,nudar Timor oan dereitu hanesan Laos deit iha Dili Mak dereitu as Liu fali iha baze. Tamba nee Liu husi formasaun nee bele dezenvolve rekursu nebe profesional nunee hodi hatoo informasaun nebe Mak kwalidade Tamba wainhira transmite informsaun nebe Mak sala bele destabiliza situasaun iha nasaun.
Iha Fatin hanesan president’s konselho imprensa hatoo katak atu assegura Ema hotu hotu hetan informsaun  ho kwalidade Diak nunee sei laiha Ema marginalizado ba informsaun, informsaun tengki sai nudar dalan Ida hodi foo kbiit ba Ema hotu atu foti desizaun,Tamba nee Liu husi  formasaun nudar dalan Ida neebe Mak governo kontinua halo lori to ba stabelesemento sentru informsaun jurnalistik nebe bele garante kwalidade jornalistico Diak no produto jurnalistik Sira mos diak.nunee mos president’s konselho imprensa nee mos hatutan ba  formandus sira katak mundu jornalismo nee informsaun deit la too maibe tengki ho berani e nungka bele tauk sala Mak bele denenvolve meus informsaun ho Diak.
Nunee mos iha tempo hanesan dereitur Centro Formasaun tekniku ba Komonikasaun (CEFTEC ) hatoo Bemvendus ba formandus Sira no husu ba  formandus Sira atu mantein disciplina no kumpri regras nebe CEFTEC fo sai  e espera formandus Sira sei tuir formasaun Sira ho Diak husi formador Sira nebe Mak CEFTEC iha.
Iha Fatin hanesan dereitur CEFTEC nee hatutan Tan katak total formandus Sira hamutuk 74 pessoas nebe Mai husi funsionario publiku Sira,PNTL,F-FDTL,universitario Sira nomos sentru informsaun nebe stabelese husi SECOMS Mak hanesan Sentru informsaun suku Rotuto( SISR )- manufahi, sentru informsaun suku liurai- husi aileu,sentru informsaun suku Leohitu- maliana, sentru informsaun suku soilesu-maliana, sentru informsaun suku batumanu - Ermera,sentru informsaun suku haikoni- Baucau, sentru informsaun suku maupetine no Lore 2 husi Lospalos.

Fontes – sentru informsaun suku Rotuto
( SISR)
Hakerek : Amorino da Costa Mendes Sarmento